Slapināšana gultā - ko tas var nozīmēt?

Kas ir slapināšana gultā?

Nakts enurēze, vienkārši saukta par slapināšanu gultā, ir termins bērnu nevilšai urinācijai miegā, kaut arī dienas laikā viņš ir spējīgs kontrolēt savas fizioloģiskās funkcijas. Parasti, ja problēma turpinās arī pēc 5 gadu vecuma, to uzskata par medicīnisku problēmu. Ja slapināšana gultā notiek mazāk kā 3 reizes nedēļā, mums jāsaskaras ar primāro nakts enurēzi.

Ko varētu satraukt slapināšana gultā?

Slapināšana gultā ir parasta bērniem, un, izņemot dažus alerģisku saslimšanu gadījumus, tā ir viena no izplatītākajām hroniskajām bērnu veselības problēmām. Tā biežāk sastopama zēniem kā meitenēm, un šī problēma mēdz izzust ar gadiem.

Slapināšana gultā

  • Primārā enurēze – saistīta ar bērna iedzimtajām slimībām un traucējumiem.
  • Sekundārā enurēze – atgriešanās pie nakts apslapināšanās pēc tam, kad ir pagājuši vismaz 6 mēneši, paliekot sausam.
  • Monosimptomātiska – viens traucējums.
  • Polisimptomātiska – parādās kopā ar citiem simptomiem, tādiem kā urīnpūšļa iekaisumi vai poliūrija.

Kas izraisa slapināšanu gultā?

Bez parastajiem iemesliem, kas izraisa bērnu slapināšanos, šo traucējumu var izraisīt arī sekojoši cēloņi:

  • Ģenētiski – jaunākie pētījumi liecina, ka slapināšanai gultā ir spēcīga ģenētiskā komponente. Zinātniekiem ir izdevies atrast gēnu, kas ir atbildīgs par slapināšanu gultā, un viņi ir atklājuši tās iedzimtību – iespējamība, ka bērns slapinās gultu ir daudz augstāka, ja vienam vai abiem vecākiem ir bijusi šī problēma;
  • Ikdienas urīna veidošanās cikla traucējumi – tā vietā, lai naktī mazinātos, urīna veidošanās palielinās. Tas saistīts ar samazinātu ciklu regulējošā hormona (vasopresīna) rašanos;
  • Ierobežota urīnpūšļa ietilpība naktī, salīdzinot ar tā ietilpību dienā;
  • Mošanās traucējumi – bērna smadzenes, aizkavētas attīstības dēļ, laicīgi nenodod informāciju par vajadzību urinēt, tāpēc bērns nepamostas un miegā pieslapina gultu;
  • Mugurkaula vai galvas traumas;
  • Miega apnoja;
  • Traumatiski gadījumi bērna dzīvē, psiholoģiskas problēmas, bailes.

Slapināšana gultā nav tikai psiholoģiska problēma. Bērns, kam ir enurēze, apjūk arvien vairāk un nesaprot, kas notiek. Problēma kļūst arvien satraucošāka, bērnam pieaugot. Reizēm pat bērna vecāki netiek ar šo problēmu galā. Rīti ģimenēs, kurās ir bērns slapina gultā, ir satraukuma pilni un nepatīkami. Kā to risināt?

Diagnoze un ārstēšana

Katru bērnu, kam ir urīna nesaturēšana, būtu jāapskata ārstam. Ir noteiktas pārbaudes, kas jāveic, lai noteiktu precīzu diagnozi. Varbūt slapināšanu izraisa ārstējama kaite, pēc šādas veselības problēmas atrisināšanas nepatīkamās slapjās naktis būs pagātne.

Parastās pārbaudes, kas veicamas, lai noteiktu diagnozi
  • Vispārēja fiziska izmeklēšana un bakterioloģiskās urīna analīzes,
  • Kreatīna, nātrija un kālija daudzums asinīs
  • Urīna daudzuma izstrādes naktī un dienā noteikšana, veicot urīna savākšanu,
  • Bērna psiholoģiskās uzvedības vērošana, analizējot urinēšanas dienasgrāmatu,
  • Vēdera dobuma ultrasonogrāfja, novērtējot, cik daudz urīna paliek urīnpūslī pēc urinācijas.

Ārstam vajadzētu izskaidrot bērnam un viņa vecākiem, kāpēc notiek slapināšana gultā. Ārstam vajadzētu arī minēt, kas darāms, lai stāvokli uzlabotu. Ir ļoti svarīgi, lai bērns saprot un pieņem ieteikto ārstēšanu. Jo labāk bērns sadarbojas ar vecākiem un ārstu, jo lielākas izredzes, ka slapināšanas gadījumi tiks ierobežoti vai beigsies pavisam.

Ko ārsts varētu ieteikt?

1. Ārstēšanu bez zālēm

Tā pamatā ir balstīta uz urīnpūšļa kontroles trenēšanu – vispirms dienas laikā, un tad naktīs, treniņi var ilgt vairākas nedēļas.

  • Motivējošā ārstēšana – tas nozīmē, bērns tiek atalgots par katru sausu nakti, pilnībā izslēdzot sodīšanu par slapināšanos. Bērnam ir jāpalīdz sakopt gulta no rīta, bet tas nedrīkst būt sods, tām jābūt dabiskām notikušā sekām. Tiek ieteikts samazināt autiņbikšu lietošanu, jo tās nav motivējošas;
  • jāsamazina dzēriena uzņemšana vakaros un jāapmeklē tualete pirms iešanas gultā;
  • Bieža, regulāra urīnpūšļa iztukšošana “slinka urīnpūšļa” gadījumos;
  • Atgādināšana bērnam, ka jāapmeklē tualete;
  • Modinātāja izmantošana, kas bērnu pamodina tāpēc, lai atgādinātu par nepieciešamību urinēt, taču mērķis, kam tas tiek lietots, ir trenēt bērnu iztikt visu nakti bez urinēšanas.
2. Ārstēšana ar zālēm

Tā var aizņemt līdz pat vairākiem mēnešiem. Zāļu izvēle ir vērsta sekojošu mērķu sasniegšanai:

  • Samazināt naktī saražotā urīna daudzumu;
  • Palielināt urīnpūšļa ietilpību;
  • Padarīt miegu trauslāku, lai bērns var pamosties, ja rodas nepieciešamība pēc tualetes.

Var teikt, ka ārstēšana bijusi veiksmīga, ja slapjo nakšu skaits samazinājies par 90%.

Uzziniet šeit, ko jūs varat darīt, lai palīdzētu savam bērnam.