Menopauze

Kas ir menopauze?

Menopauze (klimaktērijs, dzīves pārmaiņas) ir dabisks notikums, ko piedzīvo katra sieviete. Tas iezīmē menstruāciju beigšanos, ko izraisa olnīcu hormonālo funkciju vājināšanās. Mēs runājam par parādību, kad sievietei vecumā pēc 40 gadiem menstruācijas nenoris vismaz 6 mēnešus pēc kārtas.

Menopauze parasti notiek laikā, kad sieviete tuvojas 50 gadu vecumam, bet ar to saistītie traucējumi var ilgt vairākus gadus.

Kā norisinās menopauze?

Menopauzes pazīmes ir galvenokārt saistītas ar pazeminātu estradiola – hormona, kas ir viens no estrogēniem – koncentrāciju. Sievietes organismam ir jāpārslēdzas no regulārām menstruācijām uz samazinātu hormona ražošanu.

Pielāgošanās hormonālajām izmaiņām katrai sievietei var noritēt atšķirīgi. Menopauzes simptomi var parādīties pat vairākus gadus pirms pēdējām mēnešreizēm. Dažus no zemāk minētajiem simptomiem atsevišķas sievietes nemaz nepiedzīvo – tas ir ļoti individuāli. Tāpēc arī rūpes ir jāpielāgo katrai sievietei atsevišķi.

Menopauzes simptomi:
  • Karstuma viļņi un svīšana naktīs – parasti tā ilgst no dažām sekundēm līdz dažu minūšu bezmiegam.
  • Grūtības aizmigt un bieža mošanās noved pie vieglas aizkaitināmības dienas laikā.
  • Garīgas izmaiņas – depresija, atmiņas traucējumi, garastāvokļa svārstības.
  • Menstruāli traucējumi – samazināta un neregulāra menstruālā asiņošana, asiņošana mēnešreižu starplaikos.
  • Dermatoloģiskas problēmas – nokarena āda, pastiprināta celulīta veidošanās, trausli nagi, matu izkrišana, pinnes, seboreja utt.
  • Reiboņi – bieži saistīti ar karstuma viļņiem un paaugstinātu asinsspiedienu.
  • Svara pieaugums – biežāka izsalkuma sajūta un grūtības zaudēt lieko svaru.
  • Sausums makstī un libido zudums – saistīts ar samazinātu maksts gļotādas ekskrēciju. Līdz ar sausuma sajūtu var izjust niezi, kas var izraisīt diskomforta sajūtu seksuālā akta laikā.
  • Sāpīga urinācija, urīna nesaturēšana – lielākoties stresa radīta nesaturēšana, kas notiek sievietei šķaudot, klepojot vai ceļot smagumus.
  • Hronisks maksts iekaisums – sausā gļotādas membrāna padara biežāku infekciju iespēju
  • Kardiovaskulārās slimības – saistītas ar estrogēnu aizsardzības mazināšanos.
  • Osteoporoze, kaulu sāpes – saistītas ar strauju minerālvielu zudumu.
  • Bieži aizcietējumi – gan iekšējo pārmaiņu izraisīti, gan saistīti ar nepareiziem ēšanas vai dzīvesveida ieradumiem.

Atcerieties, ka menopauze nav slimība, bet dabisks bioloģisks process. Menopauze nav nekas tāds, kas būtu jāārstē – rūpes mazina tās nepatīkamos simptomus un palīdz atjaunot hormonu līdzsvaru, ko izjaucis klimaktērijs. Ārsts var ieteikt hormonu terapiju, taču ne visas sievietes var to pielietot.

Ko jūs varat darīt, lai palīdzētu sev iziet cauri menopauzei?
  • Atcerieties, ka ceļš, kādu izvēlaties, lai izietu cauri šim dzīves periodam, ir galvenokārt atkarīgs no jums. Ja sekojat savai fiziskajai un garīgajai veselībai, jūs varat atklāt, ka menopauze kļūst par jūsu otro jaunību.
  • Koncentrējieties uz sevi. Šis ir laiks, kad varat pievērsties savām vajadzībām, atklāt no jauna sevi un savu partneri, koncentrēties uz savu kaisli. Dodiet sev iespēju būt pozitīvai egoistei – tas nāks jums par labu.
  • Ja esat smēķētāja – atmetiet, vai vismaz mēģiniet atmest smēķēšanu. Menopauze ir labs laiks, kad ieviest pozitīvas izmaiņas savā dzīvē.
  • Ievērojiet veselīgu un sabalansētu diētu – tas palīdzēs jums justies labāk, jūs izvairīsieties no aizcietējumiem un liekā svara.
  • Atcerieties, ka jūsu organismam ir pieaugusi vajadzība pēc kalcija un D vitamīna – ja jūsu ēdienkarte nenodrošina to uzņemšanu, lietojiet uztura bagātinātājus.
  • Pievērsiet uzmanību savam urīnpūslim – pasargājiet to no infekcijām; trenējiet savus iegurņa muskuļus.
  • Ja piedzīvojat urīna nesaturēšanu, nodrošiniet savu komfortu lietojot diskrētu aizsardzību – izmantojiet Seni Lady uroloģiskos ieliktnīšus.
  • Saglabājiet aktivitāti – fiziski vingrinājumi jums palīdzēs uzturēt jūsu ķermeni formā, jūs palielināsiet laimes hormona veidošanos, tas liks jums justies labāk. Ja jums nav piemēroti fiziski vingrinājumi, esiet aktīvāka savā ikdienas dzīvē – dodieties pastaigās, izkāpiet no autobusa vienu pieturu ātrāk un pastaigājieties, izmantojiet kāpnes lifta vietā.
  • Apmeklējiet ārstu un nebaidieties uzdot jautājumus – ārsts dos jums padomu, kā tikt galā ar jūsu stāvokli un kliedēs jūsu šaubas.
  • Veiciet visas ieteiktās pārbaudes – asins analīzes, urīna analīzes, dzirdes pārbaudi, veiciet mammogrāfiju, apmeklējiet ginekologu. Dažas slimības var attīstīties menopauzes laikā, taču savlaicīgi atklātas, tās ir vieglāk ārstējamas.
  • Vienmēr esiet jūs pati – atcerieties, menopauze paies, un jums priekšā vēl daudzi gadi, lai baudītu dzīvi.